Naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ dalībnieki svētdienas sanāksmē vienojās par simbolisku naftas ieguves kvotu palielināšanu maijā. Lai gan lēmums paredz ražošanu kāpināt par 206 000 barelu dienā, realitātē šis pieaugums drīzāk paliks tikai uz papīra.
Galvenais šķērslis ir pašlaik notiekošais karš starp ASV, Izraēlu un Irānu, kas paralizējis piegādes ceļus. Kamēr reģionā turpinās aktīva karadarbība, lielākā daļa alianses dalībvalstu fiziski nespēj nogādāt naftu līdz pasaules tirgiem.
Bloķētais Hormuza šaurums un tukšie solījumi
Kopš februāra beigām ir slēgts Hormuza šaurums, ko pamatoti uzskata par pasaules svarīgāko naftas transportēšanas artēriju. Šī blokāde ir apturējusi eksportu no tādām valstīm kā Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita un Irāka. Tieši šīs valstis ir vienīgās aliansē, kurām vēl pirms konflikta sākuma bija reālas iespējas būtiski palielināt ieguves apjomus.
Eksperti norāda, ka OPEC+ pieņemtais lēmums palielināt kvotas šobrīd ir vairāk “akadēmisks” nekā praktisks. Tas kalpo kā signāls pasaulei, ka alianse ir gatava rīkoties, tiklīdz ūdensceļi tiks atvērti. Tomēr pašlaik piedāvātais palielinājums nesedz pat 2 % no tā apjoma, kas pazudis no tirgus šauruma slēgšanas dēļ. Kamēr tankkuģi nevar droši pārvietoties, jebkādi papildu bareli tirgum paliek neredzami.
Uzbrukumi infrastruktūrai un remonta grūtības
Situāciju pasliktina ne tikai blokāde, bet arī nopietni bojājumi naftas ieguves infrastruktūrai. Persijas līča valstu amatpersonas atzīst, ka raķešu un dronu uzbrukumi ir nodarījuši smagus postījumus, kuru novēršana prasīs mēnešus. Pat ja karš beigtos šodien un kuģu ceļi tiktu atvērti nekavējoties, paietu ilgs laiks, līdz ražošana atgrieztos ierastajā ritmā un sasniegtu vēlamos mērķus.
Arī citām alianses dalībniecēm, piemēram, Krievijai, klājas grūti. Tur ieguves kāpināšanu kavē gan Rietumu ieviestās sankcijas, gan postījumi, kas radušies kara dēļ ar Ukrainu. OPEC+ pārstāvji pauž lielu satraukumu par uzbrukumiem enerģētikas objektiem, jo to remonts ir ne vien dārgs, bet arī laikietilpīgs process, kas tiešā veidā ietekmē globālo piedāvājumu.
Pašreizējais naftas piegāžu pārrāvums tiek uzskatīts par apjomīgāko, kādu pasaule jebkad pieredzējusi. Tiek lēsts, ka no tirgus ir pazuduši aptuveni 12 līdz 15 miljoni barelu dienā, kas veido līdz pat 15 % no visas pasaules patēriņa. Tas ir radījis milzīgu spiedienu uz cenām, kas jau ir pakāpušas līdz pēdējo četru gadu augstākajam punktam, sasniedzot gandrīz 120 dolārus par barelu.
Prognozes liecina, ka degvielas cenas turpinās pieaugt, radot grūtības gan parastiem patērētājiem, gan uzņēmumiem visā pasaulē. Ja Hormuza šaurums paliks slēgts līdz maija vidum, naftas cena varētu pārsniegt pat 150 dolāru robežu, kas būtu visu laiku augstākais rādītājs. Valstis jau sāk domāt par īpašiem pasākumiem, lai taupītu esošos krājumus un sagatavotos vēl smagākai krīzei.
Cerību stari un nedrošība jūra
Sestdien parādījās ziņas no Irānas puses, ka Irākas naftas tranzītam caur šaurumu it kā netiks likti šķēršļi. Svētdien pat tika novērots viens tankkuģis ar Irākas naftu, kas šķērsoja šo zonu. Tomēr nozares dalībnieki joprojām ir ļoti piesardzīgi. Viens veiksmīgs brauciens vēl nenozīmē, ka citi kuģu īpašnieki būs gatavi uzņemties milzīgo risku un doties bīstamajos ūdeņos.
OPEC+ grupas dalībnieki plāno savu nākamo sanāksmi aizvadīt 3. maijā. Līdz tam laikam tirgus sekos katrai ziņai no konflikta zonas. Lai gan alianse kopš 2025. gada mēģināja pakāpeniski atcelt iepriekšējos ieguves ierobežojumus, lai atgūtu savu tirgus daļu, karš ir pilnībā sajaucis šos plānus. Šobrīd noteicošais faktors nav politiski lēmumi par kvotām, bet gan tas, vai tankkuģi spēs fiziski izkļūt no Persijas līča.